Jau otro dienu guļu mājās. Šodien jūtos nedaudz labāk, bet tāpat ir sūdīgi. Tagad klausos Bulletu un domāju, kā ātrāk nomirt...... Take it easy.. I'm just kidding. :D Patiesībā es domāju par to, kā lai rīt aizvelkas uz skolu. Es labprāt vēl pagulētu mājās, bet man ir jātiek galā ar to ZPD padarīšanu. Tēma it kā ir, tikai jāaiziet pie kāda, lai man to palabo vai pārformulē, un jāatrod darba vadītājs. Nav ne jausmas, kas viņš varētu būt. Īstenībā tā besī sēdēt mājās, galīgi nav ko darīt un ir garlaicīgi. Un vispār.. tagad ir projektu nedēļa un mums ir forša grupa.. un es guļu mājās. Tik stulbi. (lai cik dīvaini tas arī neizklausītos) By the way, es atkal sāku domāt par savas istabas vizuālo noformējumu. Tagad tas būs saistīts ar lirikiem. Man bija doma par lielu uzrakstu "There is a Hell, Believe me I've seen it, There is a Heaven, lets keep it a secret, no one needs to know" bet tad es padomāju, ko par mani var padomāt.. bet tad es atkal padomāju un sapratu, ka man ir vienalga, ko par mani varētu padomāt. :D Es šodien vispār esmu dīvaina, laikam zāles vainīgas, nezinu. Man prātā nāk savādas domas, kā piemēram, 'man sāk pietrūkt dažu no klases', 'pietrūkst smiešanās ar/par netālu sēdošajiem' (es, man liekas, šito drīz izdzēsīšu), bet NOTEIKTI nepietrūkst tās kaitinošās.. (eu, mums nav viņai iesaukas) nu tās tur, kura visu laiku uzdod tos stulbos jautājumus.. Un vispār, man tā krīt uz nerviem tas, ka man visu rītu galvā skan "You Me At Six - Stay With Me". Man tā dziesma vispār nepatīk, man labāk patika "Safer To Hate Her" vai "You've Made Your Bed (So Sleep In It)", but whatever. Man laikam vairs nav ko teikt, so.. paklausieties dziesmu, kuru es nevaru dabūt ārā no galvas (un jā.. es zinu, ka salda)
"You've got a lot to say
For the one that walked away.
I give you take,
Its the way it's always been
Oh how do I know?
If I should stay or just go
The bottom line is this way that I'll never know.."
Hello. Tik sen te neesmu bijusi. Jāsaka, ka pa šīm dienām ļoti daudz ir noticis. Sāksim jau ar to, ka man vairāk nekā nedēļu nebija interneta. Tas bija vienkārši traģiski. Es arī sapratu, cik nožēlojama ir mana dzīve, jo es pilnīgi nespēju iztikt bez tā.
Vēlos teikt, ka jūtos kā mēsls. Visu pagājušo nedēļu man katru dienu nereāli sāpēja galva, bet temperatūras nebija. Piektdien bija nereāli sūdīgi, bet mierināja fakts, ka tūlīt būs brīvdienas, bet, protams, brīvdienās atpūsties nebija iespējams un visa rezultātā sestdien man palika ļoti slikti, āda kļuva papīra balta un mani pārņēma pilnīgs bezspēks. Svētdien arī bija diezgan sūdīgi, bet nolēmu iet šodien uz skolu, jo gribēju uzrakstīt matemātiku.
Šodien jutos vēl sliktāk nekā vakar, knapi nosēdēju visas astoņas stundas. Tagad visu laiku guļu gultā, jo knapi varu nostāvēt kājās, atkal pārņēmis galīgs nespēks. Jūtos pusdzīva un neviens nevar pateikt, kas īsti man ir. Nezinu, cik ilgi man nāksies gulēt mājās, tikai zinu to, ka vismaz ceturtdien man jāaiziet uz skolu, jo jānodod ZPD tēma, kuras man vēl joprojām nav.
Kopumā es varu teikt, ka man iet pagalam sūdīgi un es jūtos tā, it kā es lēnām izdzistu...
I'm painfully obsessed with music. I listen to music A LOT. When someone says something bad about my favorite bands/musicians I usually take it VERY personal, so better keep your negative opinions to yourself.
In my free time I write poems but I usually don't show them to anyone, because I think they are shit.
I'm a very sad, painfully shy, negative, pessimistic, quiet, often depressed, introvert person and I don't like to show my emotions. My best friend is music, because it can't stab my back and is there for me anytime I need it. Some people say I'm weird, I have problems with my self-esteem. I must admit that they are right. But I also fave good qualities like I'm a very good listener and I can be a very good friend, but only if you want me to, I'm nice, if you're nice to me and I know a lot about music, I can talk about it all day.
I hate the person I see in the mirror. I hate her because she doesn't belong and she is different than others. Nobody understands me and I think no one has ever tried to. I'm indecisive and I trust nobody. It's actually very hard to get my trust, because I don't let people close to me. Maybe I'm just scared of them.
