Atkal kārtējā piektdiena. Godīgi sakot, šī nedēļa bija fucking-tizli-briesmīga. Viss, protams, sākās jaukajā pirmdienā. Sākumā nedomāju, ka no šitā visa izvērtīsies skolas mēroga skandāls. Visu laiku mani pārņema vainas sajūta, tā pastiprinājās trešdien, kad viņš, cenšoties (atkal) pataisīt sevi par baltu un pūkainu, sāka mums dirst un teikt, ka viņš pilnīgi nekur nav vainojams un neviens nelika nevienam pie viņa iet un blah blah blah. Ziniet, es viņu visu laiku respektēju, bet tagad atsakos viņu cienīt un vispār ar viņu kaut kādā veidā kontaktēties. zb vnk.
Bet tas, kas notika trešdien vēl nebija pats trakākais. Klases audzinātāja, protams, nevarēja paturēt muti ciet.. Protams, tas viss notika aiz manas muguras, tāpēc es nezinu, kuram vispār ticēt, bet to, ka viņa ar dažām klases meitenēm par šito runāja un pieminēja manu vārdu, es skaidri zinu. Pārējā informācija ir pilnīgi sviestaina, katrs saka kaut ko citu. Bet par vienu lietu gan es pārliecinājos, nevienam nepietiek ne prāta, ne drosmes paprasīt man, kas īsti notika.
Kad aizgāju pie audz. un vienkārši uzbraucu augumā par to, ka viss notiek man aiz muguras, viņa atbildēja, ka tā neesot mana vaina, es neesmu bijusi vienīgā, kas pie viņa iet konsultēties, nevienam nepatīk T izgājieni un es esmu tur pieminēta tāpēc, ka es esmu tur 'baigi apzinīgā skolniece' vai kaut kā tā.. vnk murgs.
Bet mans pacietības mērs bija pilns šodien, kad fizikā (1-majā) S apsēdās man blakus, jo viņai nebija uzd.kr. Es nesaprotu, kā cilvēkam var pietikt bezkaunības, sēžot blakus man, sarakstīties ar roni un viņa pakaļskrējēju par mani, par to visu incidentu, par kuru viņa ne sūda nezin. Es biju nereāli aizvainota
Es sapratu, ka no šitā visa nav nekādas jēgas un gāju pie bio skolotājas. Viņai prasīju, vai es viņu neesmu aizvainojusi utt. Viņa man beidzot visu paskaidroja. Gandrīz visi no 10. klasēm iet pie T (nu labi, to zina visi) un visām skolotājām tas ir noriebies. T viņas nodirš aiz muguras, karoč bojā attiecības. Cik es nopratu, visām viņš besī. Diezgan loģiski. Pēc tam viņa teica, ka es vispār nekur neesmu vainojama un tas viss ir saistīts ar skolotāju savstarpējām attiecībām. Un, ja kl.audz. ir kaut kur pieminējusi manu vārdu, viņa ir rīkojusies ļoti netaktiski. (nevar būt).
Pēc sarunas ar viņu man palika nedaudz vieglāk, bet nepatika tas, ka pēc kāda laika audz. ienāca klasē un ATKAL par šito runāja. Un pats labākais bija tas, ka, ja gadījumā kāds nezināja, ka kāds tur vaino mani, tad tagad to uzzināja visa klase. Viņa pateica, ka es vispār nekur neesmu vainīga un lai beidz par mani runāt + vēl man visas klases priekšā atvainojās. Bet pēc tam, protams, ka tai kucei S nepietika bezkaunības aiziet pie V un uzprasīt 'Kurš tad vēl ir vainīgs?'
Mani secinājumi ir tādi:
Pirmkārt, pietiek pret to kuci izturēties iecietīgi. This is war, bitch!
Otrkārt, neņemt vērā nevienu T teikto vārdu un censties vispār nekomunicēt ar viņu.
Treškārt, no kl.audz. nav nekādas jēgas.
