Tā.. Atkal kopš sestdienas neko neesmu rakstījusi. Nekas īpašs nav noticis.
Svētdien ar māsīcu devāmies kleitas meklējumos un mana neizlēmība ļoti "palīdzēja". Bet..kleitu nopirkām (vismaz kkas). [tas jau tā, ka man tā nepatīk]
Pirmdien skolā bija jābūt 1-nos un notika tikai 2, ļoti mazsvarīgas konsultācijas....boring.
Otrdien lv konsultācija, kura nekādi nenoņēma uztraukumu par gaidāmo eksāmenu...whatever...vakarā man bija pilnīgi poh**, tikai no rīta sākās stress..
Trešdiena, ilgi gaidītā trešdiena, nu labi, es jau viņu negaidīju.. 9.00 - ienāku klasē, ieraugu - G, uz kura galda stāv čupa vārdnīcu un kkādas lv grāmatas, O, kurš streso, tēlo aģentu Kelermanu un tūlīt aprīs visas savas šokolādes. Ok, nav svarīgi, kas notika tālāk...
9.50. - esam hallē un vēstures skolotājs aicina eksāmena telpā, viss ... sāku uztraukties. zb ..blah, blah, blah...
Ok, kkur 13. un eksāmens beidzas, jūtos atvieglota, taču saprotu, ka esmu pieļāvusi daudz stulbu kļūdu, bet poh** eju mājās un sāku besīties par rītdienas runu..fak..fak..faaak..
Šodiena, 27. maijs, 9.00 esmu klasē, saku B, ka mums ir jāizmēģina, pirmo reizi izmēģinam - viss ok. Runāt jāiet 11.10, aizejam 10.50, tā tur no b klases S pasaka, ka skolotājas pēkšņi pārtraukumu paņēmušas..wtf? Ok, ir jau 11.30 un mēs vēl neesam runājušas, G un O arī nē. Jo vairāk stāvu aiz durvīm, jo stress pieaug, runa no atmiņas burtiski dziest, sāku uztraukties vairāk un vairāk...fak.. 11.50 ieejam, es sāku, sāku runāt par ātru, jā...stress dara savu.. nav labi. Karoč biš sapisos dažās vietās, nu labi poh**.
Esmu laimīga, ka beidzot viss ir beidzies, nu labi, tikai viens eksāmens, bet tāpat. Tagad jāgaida English, yo..nu uz šito man uztraukumam nevajadzētu būt ...tā taču ir angļu valoda, lol.
Ok, es domāju, ka pietiks rakstīt, jo nav īsti, ko.
Uzminiet, ko es tagad klausos!
"And I wish I could be
As cool as you
And I wish I could say
The things you do
But I can't and I won't live a lie
No not this time"
BB..sī jū leiter... SadBlueEyes
