Atkal sen neesmu neko rakstījusi...ai, vai nav vienalga?
Tagad es jūtos tik sūūūdīgi gan fiziski, gan morāli..viss ir vnk galīgā pakaļā...
Šodien bija ļļõõti karsts un , protams, mana tahikardija nepalika nemanīta. Cik reizes man šodien bija slikti? hmm... laikam 4. Riebjas tas, ka man ir tik daudz veselības problēmu, man tiešām liekas, ka manā gadījumā būtu vieglāk nomirt.. un atkal nesāciet ar "bet tev taču ir abas kājas, rokas,...bla bla...neesi kurla, akla..." es zinu, tad arī būtu sūdīgi, bet tad vismaz nekas nesāp, nav biežu sirdsklauvju un pārējo huiņu...
Bet es tagad pievērsīšos morālajam stāvoklim, kas sen nav bijis tik sapists. Noskatos, kā cilvēki priecājas par dzīvi...jā..ja vien man būtu par ko..
Šodien pildīju 75 uzdevumus matemātikā, lai uzlabotu savu atzīmi, bet tad, kad biju izpildījusi, tad uzzināju, ka atzīmes uzlabošanas kd šorīt esmu dabujusi nu ..nevajadzīgu atzīmi, teiksim tā. Tad tagad es prasu "kas tas par uzlabo atzīmi kd, ja tu viņu pamatīgi sapis?" un "nahuj es pildīju tos nolādētos 75 uzdevumus, ja tagad no tā jēgas nekādas?" nahuj?
Es vnk nezinu, jūtos sapista, salauzta, mani moka pretīgās sirdsklauves - dzīvei jēgu neredzu. Ā, es jau par pārējām morālajām sāpēm nemaz neesmu izstāstījusi, tā kā varētu nesaprast kpc esmu salauzta, ai poh*, paturēšu pie sevis savus murgus, eju pameklēt Bullet For My Valentine dziesmas un iešu besīties tālāk...x
Tikko sākās negaiss...cik labi! Tas apraksta manu iekšējo stāvokli, tikai vēl derētu tāds pamatīgs pērkons un zibens...
Uz atvadām saku, wtff? un ar-sliktu-nakti... :x
Tagad es jūtos tik sūūūdīgi gan fiziski, gan morāli..viss ir vnk galīgā pakaļā...
Šodien bija ļļõõti karsts un , protams, mana tahikardija nepalika nemanīta. Cik reizes man šodien bija slikti? hmm... laikam 4. Riebjas tas, ka man ir tik daudz veselības problēmu, man tiešām liekas, ka manā gadījumā būtu vieglāk nomirt.. un atkal nesāciet ar "bet tev taču ir abas kājas, rokas,...bla bla...neesi kurla, akla..." es zinu, tad arī būtu sūdīgi, bet tad vismaz nekas nesāp, nav biežu sirdsklauvju un pārējo huiņu...
Bet es tagad pievērsīšos morālajam stāvoklim, kas sen nav bijis tik sapists. Noskatos, kā cilvēki priecājas par dzīvi...jā..ja vien man būtu par ko..
Šodien pildīju 75 uzdevumus matemātikā, lai uzlabotu savu atzīmi, bet tad, kad biju izpildījusi, tad uzzināju, ka atzīmes uzlabošanas kd šorīt esmu dabujusi nu ..nevajadzīgu atzīmi, teiksim tā. Tad tagad es prasu "kas tas par uzlabo atzīmi kd, ja tu viņu pamatīgi sapis?" un "nahuj es pildīju tos nolādētos 75 uzdevumus, ja tagad no tā jēgas nekādas?" nahuj?
Es vnk nezinu, jūtos sapista, salauzta, mani moka pretīgās sirdsklauves - dzīvei jēgu neredzu. Ā, es jau par pārējām morālajām sāpēm nemaz neesmu izstāstījusi, tā kā varētu nesaprast kpc esmu salauzta, ai poh*, paturēšu pie sevis savus murgus, eju pameklēt Bullet For My Valentine dziesmas un iešu besīties tālāk...x
Tikko sākās negaiss...cik labi! Tas apraksta manu iekšējo stāvokli, tikai vēl derētu tāds pamatīgs pērkons un zibens...
Uz atvadām saku, wtff? un ar-sliktu-nakti... :x
1 komentāri:
nav labi citiem vēlēt sliktu...
Ierakstīt komentāru