On the 12 of August Bring Me The Horizon played at “Øya festivalen” in Oslo, Norway On the front row there was A Handicapable kid who obviously was A big fan of BMTH. Oli’s reaction when he spotted the boy was that he asked the kid up on stage during “football season is over” and gave the kid an experience of a life time!
I can’t even describe how great this is! And I'm not even jealous, well.. maybe just a little but I am very very happy for this lucky guy!
P.S. You can talk shit about BMTH how much you want but this is the sweetest thing ever! And if you call Oli an asshole or a cunt one more time after this, I'll fucking stab you! xx
Tas viss sākās 2010. gada 15. jūlijā, kad es pirmoreiz dzirdēju dziesmu 'The Kill'. Es atceros to sajūtu 'Ak Dievs, tiiik forša dziesma!! Jānoklausās vēlreiz!' Un tā noklausījos vēlreiz un vēlreiz... un vēlreiz.. līdz konstatēju, ka visu dienu klausos vienu un to pašu dziesmu. Nākamajā dienā notika tieši tas pats, līdz man pieleca, ka jānoskatās dziesmas klips... un tad sākās! *OMG! OMG! OMFG! He is so effin hot, OMG! Eyeliner.. Awesome video by the way!*
Pēc tam noklausījos visus albumus and fell in love.
Viņu dziesmas ir emocionālas, iedvesmojošas, maģiskas un katra Ešelona sirdij tuvas. Tāpēc jebkurš katrs nekad nesapratīs, cik daudz viņi mums nozīmē. Viņi ir kas vairāk par 3 izskatīgiem, ļoti talantīgiem mūziķiem. Viņi ir cilvēki, kuri patiesi mīl mūziku, Ešelonu, viņi dara visu iespējamo, lai katru koncertu padarītu par labāko nakti katra cilvēka dzīvē, kurš ir atnācis uz koncertu, viņi rada dziesmas kurām ir jēga, kuras liek mums aizdomāties.. es te tā varētu turpināt un turpināt..(bet es šaubos, vai daudzi vispār saprastu, par ko es runāju.)
Tik daudz ir pa šo gadu noticis.
Balsošana līdz pirksti sāp, pārdzīvošana balvu pasniegšanās, līdzi sekošana Džareda matu pārvērtībām, sienas salīmēšana ar viņu plakātiem/bildītēm, 18 filmu + 1 seriāla noskatīšanās, jo tajās bija Džareds, protestēšana pret 'Hurricane' video izbanošanu, pārdzīvošana, ka viņi koncertē visur, izņemot šeit, ārdīšanās, jo uzzināju, ka viņi uzstāsies Igaunijā, radinieku pierunāšana aizvest mani, Hugo Boss: Just Different smaržu iznākšana un plakātu parādīšanās Rīgā, Kerrang! balvu pasniegšanas ceremonija, nepārtrauktais satraukums 20. jūnijā, 4,5 stundu brauciens, Igaunija, 21. jūnijs - 30 SECONDS TO MARS KONCERTS (labākā diena manā mūžā!), 22. jūnijs - neizsakāma prieka izjušana, koncerta video skatīšanās, prieka asaras acīs, 15. jūlijs - 'The Kill' diena!
Bury Me.. Bury Me...
I've become a MarsDirtyBirdy as well ...yum
Šis gads uz Marsa tiešām ir bijis fantastisks un es nevaru sagaidīt, kas notiks nākamā gada laikā. :)
I'm painfully obsessed with music. I listen to music A LOT. When someone says something bad about my favorite bands/musicians I usually take it VERY personal, so better keep your negative opinions to yourself.
In my free time I write poems but I usually don't show them to anyone, because I think they are shit.
I'm a very sad, painfully shy, negative, pessimistic, quiet, often depressed, introvert person and I don't like to show my emotions. My best friend is music, because it can't stab my back and is there for me anytime I need it. Some people say I'm weird, I have problems with my self-esteem. I must admit that they are right. But I also fave good qualities like I'm a very good listener and I can be a very good friend, but only if you want me to, I'm nice, if you're nice to me and I know a lot about music, I can talk about it all day.
I hate the person I see in the mirror. I hate her because she doesn't belong and she is different than others. Nobody understands me and I think no one has ever tried to. I'm indecisive and I trust nobody. It's actually very hard to get my trust, because I don't let people close to me. Maybe I'm just scared of them.
